Un tagad smeldzīgas sirdssāpēs pārspēj visu.
Dažādu zāļu,hormonu,patstāvības un citu sūdu dēļ šis gads tiks pavadīts lielā bimbāšanā un vientulībā ( kā man riebjas šitādi skuķi).
Tieši tagad ,kad tas visvairāk būs nepieciešams,man naviena nav.
Esmu pazaudējusi visus.VISUS.
Visus ,kas bija.Tos ,kurus es saucu par draugiem,radiniekiem,paziņām un pat ģimenes locekļiem.Man viņu vairs nav,nepavisam un nemaz.
Mazmazītiņa čupiņa jaunatklātu draugu,jā tie paši ir fantastiski.Tas arī viss.
Nu,man vēl ir mana ūber labā reputācija, kura tik un tā drīz pazudīs.
Ar cilvēkiem ir tā ,ka viņiem es vai nu apnīku,vai nepatīku, vai arī ar viņiem sakasos.Un tagad mans "iekšējais temperments" un patiesības meklēšana visā pārspēj pati sevi.
Un arī tas uzzīmētais "skaistums" uz mana ģīmja nav ne īsts, ne paliekošs.Un manas formas jau tik pat kā drīz pazudīs.[šo rindkopu jums itkā nevajadzēja dzirdēt]
Nē,es neesmu nožēlojama,man vēl mazliet ir no gribas,savas domāšanas,mugurkaula un patstāvīgas brīvības.
Tev tagad drošvien ir ellīgi jautri lasīt manu gaušanos un dzirdēt to ,ka mana "dzīve" ir pakaļā,jā,es zinu,ka Tev tāpat kā visiem pārējiem patīk dzirdēt par kāda nevaiksmi un nemaz neliedzies,Tu ,lasītāj, droši vien man esi tāds pats "draugs" kā visi citi.
Vispārībā,viss ko man vajag ir ģimene un draugi,taču abu šo primāro un elementāro lietu trūkums sačakarē visu.Nu,ja nu galīgi ne tie iepriekšējie,tad vismaz būtu lieliski ,ja būtu tāds kārtīgs plecs,kurš pēc visas šīs 'grēksūdzes' vēl tā kārtīgi apķertu.
Bet ar tādiem ir tāpat kā ar puķēm,kas podiņos.mūždien jāaplaista,tikai man tas vienmēr aizmirstās.
Man tagad vajadzētu iet un izgludināt balto blūzi.Jā,lai rīt uz mani visi varētu blenzt un es smaidītu, un izskatītos jauki.Nu,protams.
Ajaj,cik jauki bija pažēloties saujiņai paziņu ,kuri ,nabadziņi, kā ēsmu ieraudzīja linku uz manu sāpi.
Nu ,ja,ko vēl citu var teikt - paldies,ka izlasīji.
