Pati nespēju noticēt,ka veltu tam bloga ierakstu.Lieta visai mulsinoša.nu,vismaz man tas liek mazliet apstulbt.
Un es zinu,kam vēl tas liek justies stulbi.,es gan laikam neko savā life neko netaisos mainīt.
Gan dzīve (vai vismaz kāds kuram ir lielāka pretošanās spēja kā man) pamācīs,ka tā nav labi,tā nevajag apieties un ja saka,tad tā ar' jābūt un jādara.
Es jau pati arī redzu,ka esmu akla.tikpat akla. Kas tik vieglu roku dabūjams man tik tagad neiet garām,bet,ar mani laikam nekad viegli nav bijis.it īpaši man pašai. Nē,šis nav mans kārtējais izmisuma brīdis,vienkārši manī pacelts jautājums.
Arī par dusmām vai bēdām te nav runa,neesmu no tiem kas kāda cita muļķības dēļ raudās.neesmu un viss.
Vienīgais,būtu jauki vienreiz par visām reizēm noskaidrot kādēļ.un kas vispār gaidāms.bez aplinkiem.
