Pašķirsīju savu sacerējumu kladi un tur arī itin nekā nav.
Nu tad,jādod vaļā tas ,ko emocijas prasa.
Ir cerība.Ir miers.
Cerībai nav nākotnes un mieram nav siltuma.
Ir labi,ja to tā var nosaukt.Gluži kā mammas jaunie svari ,kuri viņai būs vajadzīgi ,lai pēc jaungada vadītu veselīgās ēšanas kursus.Uzrāda arī iekšējos taukus.Tos,kuri uz āru nespiežas un šķietami riepas neveido,liek izskatīties tievam.
Taču tie ir,un daudz.
Viņi ekonomē pasaules telpu spiežot iekšējos orgānus kopā un neļaujot normāli funkcionēt visam ,ko ietver vārds -iekšas.No ārpuses neviens neredz,skaisti jau izskatās,taču sagrauj visu ,kā dēļ ir jēga dzīvot un ,kas palīdz uzturēt dzīvību.
Nē,man pārsteidzošā kārtā nav depresijas,viss,patiešām, ir kārtībā.
Pat ar "iekšējiem taukiem" nemokos,viss nāk uz āru,lai jautrāk.
Lai jums pašizaugsmes sajūtas pilna dzīve!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru