Tā nav gadījies ,bet pat pašām pilnībām arī gadās ..paklupt....mācībās.
Neliels šokējiens bij saņemot sekmju izrakstu,bet tas jau sen pārdzīvots.esmu pārāk paškritiska.tā izlēmu.
Domāju par to būšanu labam skolniekam,labajai meitenei utt.tas ir pilnīgs BULŠITS.Izlēmu ,ka uz skolu eju ,lai pati kko iegūtu sev (nejau nu atzīmes).Ja lai kko ar + iegūtu netaisos nevienam nekur līst.ko uzskatīšu par pareizu vai vismaz pieņemamu,to arī darīšu.tas nu būtu izprātots.
Tad vēl kādu laiciņu atpakaļ bija doma par padošanos.Pamest visu,uzmest visiem un vienkārši ielīst kkur.
Sēžot 3.-jos naktī un rakstot matemātikas pulciņam melnrakstu,tas šķiet perfekts plāns,nolikt malā un iet gulēt,bet vienmēr un uz visiem laikiem atceros,ka tā ir rakstura rūdīšana un tā tālāk un tā joprojām.
Negribu vēlāk kļūt par tādu memļaku,kas paklūpot nokrīt uz korķa ar blīkšķi un paliek guļot.nekustas.negribu!un tieši tādēļ daru,eju un tas tikai ir labi.jebkāda veida pieredze ir pieredze.to arī pašlaik gūstu.tā izlēmu.
Vispār pēdējā laikā daudzko daru uz savu galvu.pagaidām ne pie kā slikta nav novedis.un nenovedīs ar'-esmu par to pārliecināta.
Dzīve ir spēle- spēlēju. kā protu,bet..ož pēc uzvaras.:)
Labi,nebrūķēšu lielu muti,iešu mizot kartupeļus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru