Atskārtu ,ka jau 2.augusts.Pagājuši tieši 2 mēneši kopš
"citronu smaržas" ,kurā prognozēju tizlu vasaru.
Ziniet,es kļūdījos.
Vasara nebūt nebija tizla,tā bija interesanta. Un vēljoprojām ir.
Jā,protams,pilna ar daudz,stulbām mirkļa un vispārējām kļūdām,tomēr tieši tas bija tas,kas to interesanto taisīja. Katrai dienai ir sava atziņa un katram mirklim sava noskaņa un šoreiz pat sava dziesma,tas ir jauki.
Vēl gandrīz mēnesis atlicis līdz skolai.Tomēr,gribiet,es atklāšu nelielu noslēpumu?
-Es gaidu skolu.
Nu,protams,sēdēt mājās,laiskoties saulītē vai noraut kaut kur jumtu ir fantastiski,taču man pietrūkst tās...atmosfēras.Tās iespējas katru mīļu dienu iet garām visiem un pateikt kaut ko ,ja gribi to darīt un apskaut,jā tas ir pats labākais-apskaut kādu ,kas to gaida.Tā man pietrūkst visvairāk,visi ir pieejami.Tagad tas viss iet caur internetu vai ļoti retās satikšanās reizēs.
Bet man tomēr visu patīk labāk darīt dzīvē.
Baudiet atlikušās 29 dienas un šajā procesā centieties nejāt citiem dzīves ar savu neizlēmību.
Btw.Pirms pāris dienām man bija tas screw you lūzuma punkts un galvā tagad ir mērķis.VISS ir pārgājis.Tagad ir mērķis,mazliet nesasniedzmas,bet tomēr- mērķis-nākotnei.Un tā nu,lūk ar to es virzīšos tālāk.
Bet patlaban klausīšos tālāk savu feino dziesmu izlasi un priecāšos par dzīvi.
Un vispār,mazliet pat sapratu,ja kādam tevis pietrūks,vai arī kāds tev gribēs,ko teikt,tad pateiks,man par šito tākā smadzenēs pāris šūnas paņems atvaļinājumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru