*ieslēdziet un lēnām lasiet talāk*
Apskautam tā,ka jūt.
Nevis grūdienu un ķermeņu sasišanos,bet gan siltumu.Dziļu un noslogotu ,taču mīļu un tīru.
Dabūju.Bet prasās vēl.Sasodīti vairāk katru dienu vairāk un vairāk,vēl un vēl.
Slāpes kā tuksnesī un smeldze iekšās.Nevar ne izkliegt ,ne izspļaut,bet velk tikai uz iekšu un apēd tevi visu.Mani visu.
Liekas,it kā būtu sasodīta norūsināta metāla bulta ,kas tiek triekta dziļi caur ribām un ar miesu un šķīstošām asinīm griežot vilkta slīpi laukā.
Bet tas tomēr ir mazohistiski patīkami.
Kad siltas asinis plūst pār krūtīm,tomēr skaistums rodas.
Un nekur vairs nepaliek.Mīliet sevi.Un mani.Un tagad pasmaidiet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru