Ļaujiet man nomirt...klusi un lēnu,
Tā lai sirds sāp... tev, nevis man.
Ļaujiet man nomirt šaj briesmīgā salā,
Ļaujiet man nomirt,kad vālodzes dzied.
Lai noplok klaigas un apstājas vaidi,
Lai nedziest tēja un mūrītis silts.
Lai iegulst rokās ,kāds kuru mīli,
Lai uzspīd saule,tad kad ir tumšs.
Liksim nu mieru tiem ikdienas dunčiem,
Mēs taču zinām,ka sāp jau tāpat.
Nolīgsim kādu,kurš izraks man kapu,
Kādu,kurš zinās,ko vajag teikt.
Trim riekšavām lielām ,lai nepietrūkst smilšu,
Pie tēlotām skumjām, lai apstājas sirds.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru