Viņa spēcīgās , muskuļotās rokas turēja grāmatu tik maigi
,ka tās vietā labprāt atrastos es pati. Tobrīd pelēkzilās acis visu uzmanību bija pievērsušās tikai un
vienīgi rāmajās rindās sakārtotajiem vārdiem un ,šķiet, viņš izgaršoja ik burtu tik viegli un saldi. Grāmata ar savām trauslajām lapām šķita tik ievainojama, taču ik vārds pauda mutuļojošā spēkā izkliegtu domu. Kad acis jau kļuva mazliet kairas un ar visiem spēkiem cīnījās ,lai nevērtos ciet, ik teikums vilināja turpināt iesākto domu ,ko autore, varbūt pat dienām lolojusi un gribējās tajā iegrābties ar vien dziļāk un ciešāk. Nebiju domājusi ,ka tik baudāmi var būt lasīt grāmatu. Ka tik daudz alku kaut kas var tā sniegt.
Tikko kā pazūd pretestība, tikko kā pazūd visa augstā cena, tā virspusējās iedomās pazūd arī vērtība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru