Ieelpa...Izelpa...Ieelpa...
Man vajadzētu gulēt,bet tas laikam nav tas uz ko šobrīd man velk.Es prātoju...Nē,pat neprātoju,tikai brīžiem par to iedomājos.
Ka draugi...Tie tevi papildina.Tu esi kā čipsi un draugi,-kā piedevas. Bet tomēr- draugi.Nav svarīgi ,cik ilgu laiku tu ar tiem pavadi.Galvenais ir tas,ka tu zini... -Ka tad,kad tumšā,aukstā naktī būsi laivā okeāna vidū,apkārt jutīsi tikai aukstu vēju,kas rauj miesu nost no kauliem,kad mati ies pa gaisu,aukstums cirtīsies ādā un tu cerēsi uz gaismu...°
Draugi būs tie,kas krastā stāvēs ar lukturīti.
Jā,ir tādi draugi arī.Pašai smiekli par tikko uzrakstīto sanāca. xD
Nē,draugi.Nu,vismaz īstie,viņi piezvanīs glābējiem.Un tu zini,ka tad ,kad tu tur nonāksi,tev būs īsti draugi.Tam tie ir domāti.
Jo...kopā smieties var pat ienaidnieki.
Un,ja kas.
Man patīk,ka uztraucas.Ka vienkārši kādam RŪP tas,cik dziļi bedrē esi ielecis un cik metru virves tev vajadzēs ,lai tiktu laukā.Un tas ,ka es nesmaidu,brīžiem nenozīmē,ka skumstu vai iekšēji jau esmu ar domu spēku sev zarnas trīskāršajā jūrnieku mezglā sasējusi.Nē,nu,tāda sajūta jau reizēm ir,bet tagad vairs ne tik bieži.
Es jau smaidītu,bet smaids rada krunciņas.
Un tā jau sanāk...ja pārāk bieži smaida.Tad kad tu nesmaidi,visi mahten uztraucas.
Tatad,palieciet...pozitīvi?Nē,smaida arī atraitnes.Palieciet labāk dzīves mīlētāji.
Tie ,kas bēdās apzinas,ka tāsnav beigas.Tas ir tikai kaut kas savādāks.
Tie,kas apzinas,cik liela vērte ir pakustināt pirkstus.
Tie,kas redz faktūru,nevis pašu bildi.
Un tie,kas dara tās mazās lietiņas,lai kādu iepriecinātu. Kaut vai ik dienas pajautā,kā tu jūties...
'citādāks' nevis 'savādāks'.
AtbildētDzēst