Carpe diem*

Iet uz skolu ,lai nākotnē dabūtu labi apmaksātu darbu, lai uzturētu sevi un ģimeni,lai vecumdienās būtu viegli, lai septiņdesmit gadu vecumā varētu sēdēt šūpuļkrēslā gaidot,kad nomirsi.
Cilvēki, tas viss notiks pats par sevi.
Gaidīt,kad beigsies stundas,lai varētu braukt mājās. Izkāpt no autobusa ,lai steigtos mājās un ierodoties mājās gaidīt ,kad izdarīsi visu ,kas nepieciešams un varēsi iet gulēt. Aizmiegot gaidīt rītu ,kad varēsi sākt jaunu dienu un pamostoties gaidīt vakaru ,kad nonāksi mājās.
Tā mūsu kājas steidzoties pinas visu mūžu.
Nav jādzīvo ,lai kaut ko gaidītu un kaut kur steigtos.
Ir jādzīvo ,lai izbaudītu to ,kas notiek.
Tā nu šodien mani ,steidzoties mājup, piemeklēja vēlme apstāties. IZBAUDĪT PROCESU.
Viena no baudāmākajām sajūtām,kas mani atradusi.
Pamosties un izbaudīt skaistu, saulainu rītu. Izstaipīties un noņurdēt. Izjust ik mirkli un dzīvot tagad.
Tu dzīvo ,lai baudītu un dari kaut ko ,lai no tā gūtu neapjaustu prieku vai gandarījumu.

Protams,ka es neliku jums šo visu lasīt un nelūdzu ,lai kāds to saprastu. Tikai pamēģiniet. Ieelpot mirkli.

Un mazliet zemāk klaiņo retajiem baudāms "narkomānu mūzikas" gabals.

*Carpe diem - Tver mirkli