augstākā līga*****

Un tagad smeldzīgas sirdssāpēs pārspēj visu.
Dažādu zāļu,hormonu,patstāvības un citu sūdu dēļ šis gads tiks pavadīts lielā bimbāšanā un vientulībā ( kā man riebjas šitādi skuķi).
Tieši tagad ,kad tas visvairāk būs nepieciešams,man naviena nav.
Esmu pazaudējusi visus.VISUS.
Visus ,kas bija.Tos ,kurus es saucu par draugiem,radiniekiem,paziņām un pat ģimenes locekļiem.Man viņu vairs nav,nepavisam un nemaz.
Mazmazītiņa čupiņa jaunatklātu draugu,jā tie paši ir fantastiski.Tas arī viss.
Nu,man vēl ir mana ūber labā reputācija, kura tik un tā drīz pazudīs.
Ar cilvēkiem ir tā ,ka viņiem es vai nu apnīku,vai nepatīku, vai arī ar viņiem sakasos.Un tagad mans "iekšējais temperments" un patiesības meklēšana visā pārspēj pati sevi.
Un arī tas uzzīmētais "skaistums" uz mana ģīmja nav ne īsts, ne paliekošs.Un manas formas jau tik pat kā drīz pazudīs.[šo rindkopu jums itkā nevajadzēja dzirdēt]
Nē,es neesmu nožēlojama,man vēl mazliet ir no gribas,savas domāšanas,mugurkaula un patstāvīgas brīvības.
Tev tagad drošvien ir ellīgi jautri lasīt manu gaušanos un dzirdēt to ,ka mana "dzīve" ir pakaļā,jā,es zinu,ka Tev tāpat kā visiem pārējiem patīk dzirdēt par kāda nevaiksmi un nemaz neliedzies,Tu ,lasītāj, droši vien man esi tāds pats "draugs" kā visi citi.
Vispārībā,viss ko man vajag ir ģimene un draugi,taču abu šo primāro un elementāro lietu trūkums sačakarē visu.Nu,ja nu galīgi ne tie iepriekšējie,tad vismaz būtu lieliski ,ja būtu tāds kārtīgs plecs,kurš pēc visas šīs 'grēksūdzes' vēl tā kārtīgi apķertu.
Bet ar tādiem ir tāpat kā ar puķēm,kas podiņos.mūždien jāaplaista,tikai man tas vienmēr aizmirstās.
Man tagad vajadzētu iet un izgludināt balto blūzi.Jā,lai rīt uz mani visi varētu blenzt un es smaidītu, un izskatītos jauki.Nu,protams.
Ajaj,cik jauki bija pažēloties saujiņai paziņu ,kuri ,nabadziņi, kā ēsmu ieraudzīja linku uz manu sāpi.
Nu ,ja,ko vēl citu var teikt - paldies,ka izlasīji.

sanāk,sanāk.

Vai nu bildes vainīgas (par ko es ļoti šaubos) vai arī jauno draugi draugi ir izmeklēti,bet pēdējo dienu statistika ir īpaša.Ar ko,jautāsiet?

Viena vecuma un dzimuma personāži.Izskatīgi divdesmitgadīgi puiši.

Nē,nu,es jau nesaku,ka tur būtu ,kas slikts,tikai,nedaudz pārsteidza mani.

Esmu iekāpusi tur,kur pat savu galvu bāzt nevajadzēja.

Tā cilpa ir tā pievilcības,attiecību meklēšanas zona.Neesmu ne ko teikusi,ne rakstījusi,ne kādu kur aicinājusi...pietiek ar bildi.

Nu,jā,jūs jau ziniet,ka uz gadu jautājumu es atbildu ar pretjautājumu:"Un cik dotu?"(tas bij tā-statistikai)

Un ,protams,šovasar mazākais skaitlis bija 16,bet pārsvarā jau 19 un 20. Bet līdz šim mani uzskati par to bija raksturojami ar to ,ka atbildētāji vēlējās ,lai tā būtu vai arī vienkārši slāpēja savu vainas apziņu apzinoties patiesos  faktus.

Bet še kā! Izlēmu slāpēt savu zinātkāri par mistisko faktu un uzrakstīju vairākiem mana profila un galeriju interesentiem vēstuli vaicājot,vai esam pazīstami un kādēļ ir manā statistikā.

"Nē,taču bilde uzrunāja:):)"

"Butu labi ja butu,ne? tu tada jauka liecies"

Un tā tālāk un  tā joprojām līdz bezgalībai.Sarunās,kuras raisījās tālāk vaicāju to pašu mūžseno jautājumu-"Un cik dotu.?"

Of course,atbildes napārsteidza.Nu,teiksim tā,mazākais nosauktais skaitlis bija 17.

Kā ar labām kurpēm košļenē ar savu izskatu (un iespējams par uzvedību) esmu iekāpusi pie jums,mīļie,pieaugušie cilvēki.

Dažam labam varbūt tikko lasītais šķitīs kā maza ,dumja skuķa vēl dumjākas pārdomas,taču, 100% fakti un manā galvā esošais.

Un tātad,nonāku pie secinājuma,ka pavisam noteikti tuvākos pāris gadus man šajā jomā neies viegli.(jebšu precīzāk-ies pārāk viegli.)

jāpaļaujas tikai uz sevi.

jomajo.

Šodien kļuvu par dzīvu pierādījumu tam,ka tāds skuķis kā es spēj no savas lielās istabas izvākt visas mēbeles un sanest atpakaļ.

Manā istabā atrodas galds,dators,mūzikas centrs un visi tml štrumenti,kumode,divguļamā gulta,dīvāns,naktsskapītis un tāds garš ērmīgs skapjveidīgs radījums.

ā,un kaķis ar savu spilvenu:D

Nu,emm,iz-stūmu/nesu VISU laukā (uz Naura istabu) un tākā visa istabas furnitūra atrodas uz grīdas un uz tās grīdas atrodas 2 lieli paklāji,tad tos arī nācās izvilkt laukā,kaut ko lēkāt un ļurināties pa pagalmu un censties tos štrumentus izpurināt (viņi ir ļoti smagi) ,izslaucīt grīdu,kurā sanāca hellīga putekļu čupa un tad vēl to grīdu mazgāt. [parasti es vienkārši pastumdu pa istabu putekļusūcēju].

Un tad pats labākais-es sanesu visu atpakaļ.Un pie reizes izlēmu drastiski pārkārtot istabu.Nu-tas tā,lai redz,ka kkas darīts:D

Nu,tā lūk,pat tā īsti nezinu kādēļ tā darīju,bet bija jautri,jā pat ļoti.Jūs lasot drošvien domājat kvp es to tā baigi rakstu utt,vai ne?

-Nezinu,man nav spēka kaut ko darīt vairs un nu,jā,jā,jūtos baigi kruta ,ka šitā varēju.(kachok)

Principā jau mērķis itkā bija kaut kāda ģenerāltīrīšana (manās domās).

Ja kas-i'm home alone un neviens cits manā vietā klāt manai istabai neķertos tpt.Un vēlpietam šodien tā īsti pat  pie datora nav ko darīt jo dr.lv esmu bloķēta uz 24h (yaya,zinat kādēļ):D

Jauku jums dienu,cepumiņi!

citronu smarža nu jau garšā.

Atskārtu ,ka jau 2.augusts.Pagājuši tieši 2 mēneši kopš 

"citronu smaržas" ,kurā prognozēju tizlu vasaru.

Ziniet,es kļūdījos.

Vasara nebūt nebija tizla,tā bija interesanta. Un vēljoprojām ir.

Jā,protams,pilna ar daudz,stulbām mirkļa un vispārējām kļūdām,tomēr tieši tas bija tas,kas to interesanto taisīja. Katrai dienai ir sava atziņa un katram mirklim sava noskaņa un šoreiz pat sava dziesma,tas ir jauki.

Vēl gandrīz mēnesis atlicis līdz skolai.Tomēr,gribiet,es atklāšu nelielu noslēpumu?

-Es gaidu skolu.

Nu,protams,sēdēt mājās,laiskoties saulītē vai noraut kaut kur jumtu ir fantastiski,taču man pietrūkst tās...atmosfēras.Tās iespējas katru mīļu dienu iet garām visiem un pateikt kaut ko ,ja gribi to darīt un apskaut,jā tas ir pats labākais-apskaut kādu ,kas to gaida.Tā man pietrūkst visvairāk,visi ir pieejami.Tagad tas viss iet caur internetu vai ļoti retās satikšanās reizēs.

Bet man tomēr visu patīk labāk darīt dzīvē.

Baudiet atlikušās 29 dienas un šajā procesā centieties nejāt citiem dzīves ar savu neizlēmību.

Btw.Pirms pāris dienām man bija tas screw you lūzuma punkts un galvā tagad ir mērķis.VISS ir pārgājis.Tagad ir mērķis,mazliet nesasniedzmas,bet tomēr- mērķis-nākotnei.Un tā nu,lūk ar to es virzīšos tālāk.

Bet patlaban klausīšos tālāk savu feino dziesmu izlasi un priecāšos par dzīvi.

Un vispār,mazliet pat sapratu,ja kādam tevis pietrūks,vai arī kāds tev gribēs,ko teikt,tad pateiks,man par šito tākā smadzenēs pāris šūnas paņems atvaļinājumu.