tasirattiecināmstikaiuzmani.

Viss,itin viss,kas izraisa eiforisku,patīkamu apātiju,nav ilgstošs.

Šobrīd,jā,zinu,ka teicu tā nedarīt,bet savu vārdu, tomēr ,dzirdot nākošo teikumu, turu,tādēļ arī neko vairāk neteikšu.

Manās acīs ir pamatīgi plūdi un sasodīti milzīga laime

,tādēļ,ka zinu,ka tas ,cik fantastiski es šobrīd jūtos...
neilgs mūžīgi.

lakricas kalns.

Nū,tātad viss again sākās ar to ,ka mana feinā māsīca piedāvāja braukt un es again neatteicu.Nu,ja jau var tā forši pabraukāties kkur un nesēdēt lieki mājās,tad ir šādi gadījumi jāizmanto.
Sooo....15.datuma rīta pēcpusdienā teleportējos uz Rīgu,tad,Okupācijas muzejā gāju satikt krustmāti&family un tad ,tākā bija atlicis vēl laiks, gājām apskatīt Kara muzeju.interesanti,manuprāt.
ā,jā,protams,biju jau Veselavā mašīnā aizmirsusi telefonu un nevienam gribētājam nebiju sasniedzama:(
Tad kādu stundu pirms izbraukšanas bijām uz klāja,iekārtojāmies kajītēs utt. Tad ,protams ,kā jau vienmēr notika pulcēšanās un čilošana radu barā no kajītes uz kajīti un tad jau bija vakara programma Starlight Palace bārā.Šoreiz pirmais bija eksotisko deju vakars,nosaukums itkā bija "Party Summer".Man,peronīgi ,sieviešdzimuma dejotāju vaļības uz skatuves to vēlamo baudu nesagādāja.
Bet pēc pusnakts šovprogrammas uz skatuves kāpa grupa no Kanādas(ja nemaldos).Grupa bija fantastiska kvadrātā,lieliska,bija lieliski.Bundzinieks bija.....kruts čalītis. tad mūsu bariņš protams vēl kā jau pašsaprotams apmeklēja Karaoke Pub un rītausma jau tika sagaidīta Space Bārā.Man bija lieliski uzraugi,draugi un kompānija vienlaikus.pa to vakaru notika daudzkas interesants,bet...šeit sīkumi netiks atstāstīti.
  Nākošajā dienā bija jāceļas 7(uz brokastīm).Hāhahahahaha,bet gulēt neviens jau nebija nemaz aizgājis:D
Nu jā,tātad,no prāmja Stokholmā izkāpām 11 un tad jau bijām izdomājuši,ka iesim uz Tehnikas muzeju.Šoreiz tur bija NASA izstāde.Visādi sputņiki,kosmonautu fotogrāfijas,tērpi un vēl visādas fīčas,kas piederas pie lietas.Man jau ,protams,vislabāk patika atrakciju zāle beigās.Tur bija tie verķīši ,kuros sēž potenciālie kosmonauti,verķītis ārprātīgā ātrumā griežas un tad ,laikam,skatās vai vems vai nē:D tad mēs ar brāli noklīdām no pārējiem,izrāvām vēl pāris atrakcijas un tad gājām staigāties pa pilsētu.Tā teikt- brāļa un māsas diena
Bija sasodīti interesanti.Izķemmējām visus foršos veikalus un čāpojām uz prāmi atpakaļ.Tad nu,kājas jau protams bija noberztas,sāpēja un viss pārējais ,kas jau pie lietas piederas.tad kārtīga atpūta un izgulēšanās un tad jau protams turpinājās vakarnakts scenārija.lielisks vakars.man visspilgtāk palikuši atmiņā miļķīgie lietuvieši un čalis-tresītājs un vēl daži job*ri un citi melnādaini tēli.
Visā visumā-bija grēit.
Bildes ir daudz un labas,tikai nekādos dr.lv es viņas nelikšu.Nav pelnījuši visi blenzt uz to ko es daru. (giggleZ)
Lai jums jauka vasara!

es taču teicu. DON'T FML!

Šis vakars vēsturē ierakstās ar to ,ka Kitija Paeglīte sāk paļauties TIKAI UN VIENĪGI uz saviem spēkiem.

Jā,jā,teikts man ir vairākkārt ,ka uzticēties nevar nevienam.Ir teikts.Bet šis spītīgais gars jau citos nekad neklausās un vajag uz savas miesas šo izbaudīt.Vajadzēja.Izjuta.Saprata.

Pārāk daudz jums stāstu,pārāk daudz laižu uz āru un pārāk daudz par jums uztraucos.

Tas padara mani ievainojamu un vāju.

Piecu sekunžu asaru mirklis un es saprotu,ka mani varēs sāpināt,mani varēs sabradāt un beigās no mana gara atstāt tikai kartupeļu mīcekli,kuram pieliek siltu pienu un sastampā vēlreiz.

Man tas nepavisam nav vajadzīgs.

Vēl tikai tāds joks,ka jāatrod mērķis dzīvei un vēljoprojām ,tas ,kurš novērš tās fakinās domas.Neviens cits manā vietā to ,diemžēl,nedarīs.Tā ir patiesība.

Cerams pēdējo reizi izkratu savu- .sirdi...sāpi...un atklāsmi. Ceru nākotnē,ka no manis citiem redzot var izkrist tikai sērkociņi no kabatas.Šis prasīs laiku.es tikai mācos.

Bet neaizmirstiet,ka zem bruņurupuča bruņām ir tas pats bruņurupucis.kā es vienmēr saku.-"Tu saprati."

Un es patiešām ceru ,ka sapratīsi[-iet].

rožudārzs.

Visi visu laiku grib lai notiek pēc viņu prāta.Kaut dzīvē viss notiktu tā,kā viņi grib un viss ietu kā pa sviestu.
Tikai nekad neiedomājas,ka tā nevajag.
Vienkārši nevajag.
Nevajag pat gribēt ,lai tā būtu.
Nu,protams,es saprotu,ka gribas ,lai viss vienmēr būtu un viss notiktu lieliski un..neviens nemirtu,tad kad nevajag.
Bet,mīļie,patiešām,tādā ir tā dzīve.Tādēļ to tā sauc.Ja viss ietu no rokas,nekas nesāpētu,vienmēr kuņģis būtu pilns un Tu būtu vesels,tad dzīve tā patiešām nebūtu.Kaut kāds kūrorts,kur tu ierodies,nododies orģijām,dari ko gribi un beigu beigās vienkārši dodies prom.Kāda jēga?
Grūtības un sāpes,un mokas ,un ciešanas,patiesībā,ir neslikts izgudrojums.Ne tikai no šī mazohistiskā viedokļa,bet vispār.Ar mēru,protams.Kurš gan cits prastu ielikt raksturu,gribu,patstāvību un izturību.Nu nejau tad ,kad viss izdosies tā būs.
Dikti filozofiskas muļķības jums šķiet,vai ne?-Bet tā nav.Vismaz no mana skatupunkta.
Visi prieka,baudas un laimes mirkļi to atsver un visas ciešanas tos mirkļus liek novērtēt.Diezgan dievīga sajūta tad,kad saproti,kas Tev dots.Vienkārši sēdi un skaties debesīs.Tādēļ,ka Tu vari dzirdēt,elpot,redzēt un saprast ,kas notiek.
Citreiz ļoti,ļoti neiet.
Ar to ir jāaprod un tās jāizprot.Nav jākrīt panikā un jāslīgst depresijā,ir jāsaprot ,ka tā vienkārši mēdz notikt,tas arī viss.
Mazliet ir jāsāp vienmēr.Vienmēr.

don't fml

Patiesībā,viss ko man vajag ir kaut kas,kas novērš domas.Varbūt neskan gluži pareizi,bet tā ir.
Un tā tagadējā fakinācijas sajūta saglabāsies līdz atradīšu jaunu....kaut ko.
Patiesībā- da jebko,tikai pieņemamu.Vai draugs,vai draudzene, vai kkāds hz pulciņš, vai problēma.vajag tikai nodarbināt domas,lai nav jāpievērš tik liela uzmanība un tik daudz jādomā par to ,ko mainīt nevar. Laikam uz to arī balstās tā visa mana "dzīve".