Liktenis,mans dārgais un nežēlīgais.
''Notiks tas un tas un tas..tādā un tādā secībā.'' Vari censties rakties no šī radību holokausta,no šīm dzīves rakstītajām scenārija lapām laukā,bet beigās Tu attopies ,ka esi apgājis riņķī un nonācis turpat ,kur biji. To apli ,ko apraki lieki un apkārt- to sauc par pieredzi,mans draugs, tas arī viss.
Prātoju vai uzzināt šo visu bija dzīves lielākā kļūda vai vērtība,taču, lai ko es prātotu un izprātotu,nolemtības sajūta nepamet.
Lai kā gribētos mainīt to vareno,to likteni..nav lemts.
Jau dučiem reižu mēģināts ,jau simtiem pūļu pielikts.
Jau balto karogu celt gaisā prāts nesas,bet..par jaunu,par skaistu tas,par maz asiņu uz tā tik liets.Jau mirkst tas sēru un grausta upē,bet ko tev varenā,ko tev ,dzīve, vēl vajag?
Es gribu būt Dēkla, es gribu būt māksla un dzeja, es gribu ,lai manī mājojas miers,tīrība un degsme.Es gribu un gribēt ir ļauts,bet nav brīv' man to kāroto sajust plaukstās.
Ja brālis ir ..tad atņems,ja māsa nāks..tad aizlidos,ja mātes asarās un klēpī gars ir jāatdod ,tad gribas nāves nazi rīklē triekt uzreiz,bet pieredze..tas līkums jāizrok,tā jūra jāšķērso.
Baudīt tveramo un daiļo..tik vaļīgi vien liktens tās važas palaiž, ne sprīža vairs.
''Tu kļūsi tupa un tava degsme izbālos saulē,tavām asarām piepildīs aku no kā tie dzers,no kā tie pārēji, tie pieēduši un pavirši strēbs,bet tu tikai gādāsi spaini pēc spaiņa, mucu pēc mucas un tā arī izliesi savu prātu,savu zelta silto ūdeni,pa asaru pērlei vien.
Caur mokām bridīs tava gudrība un caur asiņu purvu tā aizies..un pati tu tā aiztecēsi un neredzot kļūsi par seklu un netīru avotu..
