Sveicināti.
Tikai gribēju pateikt ,ka mans garīgais stāvoklis pēc ilgiem laikiem ir līdzsvarā.Tikai,nevajag izaicināt.
Kas vajadzēts,tas "pārslimots" un pārdzīvots.
Oficiāli,esmu uz strīpas.:)
piektdiena, 2011. gada 10. jūnijs
piektdiena, 2011. gada 3. jūnijs
labāk nemaz nesāc lasīt.
zinu,ka šo nelasa VISI,tādēļ rakstu tieši šeit.
Uz āru pēkšņi laužas pārdzīvojumi,piedzīvojumi un skumjā patiesība.zinu,ka tikko kā sākšu runāt,tā visas savas slēptākās problēmas un to ,kas uz sirds izkratīšu nepareizajiem cilvēkiem.tas ,protams,nekur neder.
vajag,man vienkārši vajag,pati nezinu ko,bet vajag.laikam jau kādu,kas uzklausītu,tik vienkārši.bet problēma?-nav tāda cilvēka.pietiktu ar to ka manas asaras varētu iztriept kabatslakatiņā un uz manu nožēlojamo gaušanos es saņemtu kaut vai-"..mhm, neutraucies,viss būs labi." bet tam protams vajag laiku,vairākas stundas pat.bet,lai cik skumji un bezpalīdzīgi tas neizklausītos-nevienam,kuram to varētu teikt(lai gan šāda persona manās acīs vēl neeksistē), nav tik daudz laika un kur nu vēl vēlēšanās to visu dzirdēt.
manī dzimst agresija.
pašai bail iedomāties par to,kas no tā sanāks un vēl jo vairāk par to,kāds sprādziens būs,kad viss,itin viss nāks uz āru. kad būs tas brīdis ,kad plīsīs tas balons manī,tas ir paredzams,es vismaz ļoti ceru,ka nebūs publisks škandāls,jo pēctam,man ar normālu citu attieksmi pret mani un bez baumām par manu nelīdzsvarotību laikam nesanāks dzīvot tālāk.tad,kad tas notiks,vismaz tie ,kas tagad lasa šos pārāk personīgos,bet patiesos "murgus",atcerieties,ka es kādreiz biju normāla.vismaz jūs.
tā nu,no tā,ka es kā švamme visu tikai sevī uzsūcu un nepildu citas funkcijas,tiku līdz tam,ka nebūs labi.es to jūtu.par to liecina kaut vai tas,ka es to rakstu šeit.man sevis žēl,vienkārši nožēlojami.tikai lūdzu,necentieties mani "kaut kā" mierināt.
ar cerībām ,ka šis teksts netiks nevēlamās acīs,es atvados.
Uz āru pēkšņi laužas pārdzīvojumi,piedzīvojumi un skumjā patiesība.zinu,ka tikko kā sākšu runāt,tā visas savas slēptākās problēmas un to ,kas uz sirds izkratīšu nepareizajiem cilvēkiem.tas ,protams,nekur neder.
vajag,man vienkārši vajag,pati nezinu ko,bet vajag.laikam jau kādu,kas uzklausītu,tik vienkārši.bet problēma?-nav tāda cilvēka.pietiktu ar to ka manas asaras varētu iztriept kabatslakatiņā un uz manu nožēlojamo gaušanos es saņemtu kaut vai-"..mhm, neutraucies,viss būs labi." bet tam protams vajag laiku,vairākas stundas pat.bet,lai cik skumji un bezpalīdzīgi tas neizklausītos-nevienam,kuram to varētu teikt(lai gan šāda persona manās acīs vēl neeksistē), nav tik daudz laika un kur nu vēl vēlēšanās to visu dzirdēt.
manī dzimst agresija.
pašai bail iedomāties par to,kas no tā sanāks un vēl jo vairāk par to,kāds sprādziens būs,kad viss,itin viss nāks uz āru. kad būs tas brīdis ,kad plīsīs tas balons manī,tas ir paredzams,es vismaz ļoti ceru,ka nebūs publisks škandāls,jo pēctam,man ar normālu citu attieksmi pret mani un bez baumām par manu nelīdzsvarotību laikam nesanāks dzīvot tālāk.tad,kad tas notiks,vismaz tie ,kas tagad lasa šos pārāk personīgos,bet patiesos "murgus",atcerieties,ka es kādreiz biju normāla.vismaz jūs.
tā nu,no tā,ka es kā švamme visu tikai sevī uzsūcu un nepildu citas funkcijas,tiku līdz tam,ka nebūs labi.es to jūtu.par to liecina kaut vai tas,ka es to rakstu šeit.man sevis žēl,vienkārši nožēlojami.tikai lūdzu,necentieties mani "kaut kā" mierināt.
ar cerībām ,ka šis teksts netiks nevēlamās acīs,es atvados.
ceturtdiena, 2011. gada 2. jūnijs
citronu smarža.
2.jūnijs.2.jūnijs.
No laika gala man šī diena asociējusies ar apziņu,ka vasara būs galīgi garām,jo...nu,neteikšu jums.
nu,gluži neteikšu,ka šogad ir tāpat,bet arī šodien apjaušu,ka tomēr ar visiem tiem superīgajiem pasākumiem un milzīgo prieku par visu,nedabūšu to ,ko gribēju,gribu un gribēšu.
varbūt dabūšu,bet man gan tā nerādās.
lai vai kā,vasara paliek vasara un tā arī ir jāizbauda,izbaudiet!
No laika gala man šī diena asociējusies ar apziņu,ka vasara būs galīgi garām,jo...nu,neteikšu jums.
nu,gluži neteikšu,ka šogad ir tāpat,bet arī šodien apjaušu,ka tomēr ar visiem tiem superīgajiem pasākumiem un milzīgo prieku par visu,nedabūšu to ,ko gribēju,gribu un gribēšu.
varbūt dabūšu,bet man gan tā nerādās.
lai vai kā,vasara paliek vasara un tā arī ir jāizbauda,izbaudiet!
Abonēt:
Ziņas (Atom)